PAKAC jaunieši projektā "21 steps to success" Spānijā

Piedzīvojums sākās 27. februāra rītā, kad visi 5 braucēji, PAKAC biedri Aivis, Rūta, Beāte, Agnese un Laura, ar biedrības valdes priekšsēdētāju Justu Ribinicki tikās PAKAC telpās, lai noskaņotos braucienam un saņemtu uzmundrinošus vārdus, jo mēs visi bijām pamatīgi uztraukušies, mazliet nobijušies no nezināmā, kas mūs gaida priekšā. Vēl pēdējo reizi tonedēļ ieelpojām mitro Preiļu gaisu, iesviedām viens otram pa sniega pikai un kāpām busiņā, kas mūs nogādāja lidostā. Tā kā bijām tur pavisam laicīgi, lidojuma gaidīšana iedzina vēl lielākā stresā, kas drīzāk bija pozitīvs satraukums, tomēr, neraugoties uz to, tās pāris stundas paskrēja pavisam ātri, nemanot pienāca laiks kāpt lidmašīnā, tik pat ātri jau kāpām no tās ārā Barselonā. Lai gan nosēdāmies naktī, ārā bija patīkami silts laiks, pavisam viegls vējiņš, kas mūs pašus ļoti iepriecināja, ņemot vērā to, ka tikko ieradāmies Spānijā no vietas, kur vēl ir krietna kārta sniega un mīnusi. Barselonas apskatei tonakt mums nebija īsti daudz laika - redzējām vien tik, cik bija iespējams ieraudzīt, skrienot līdz autoostai. Par laimi, bez starpgadījumiem paspējām uz autobusu, kas veda uz mūsu galapunktu - Mursiju. Jāpiemin, ka brauciens ilga 9 stundas, tomēr mums tas šķita krietni ātrāks. Tas noteikti tādēļ, ka nevarējām vien sagaidīt, kad beidzot nokļūsim projekta norises vietā.

Un ilgi nemaz nebija jāgaida! Pašā rīta agrumā jau bijām autoostā un sveicinājāmies ar vienu no projekta vadītājiem, kas mūs tur jau sagaidīja, lai nogādātu uz viesu māju "Casa Rural Los Medina", kas atrodas pusstundas braucienā no pilsētas, pie pārējiem projekta dalībniekiem. Citu valstu komandas bija ieradušās jau iepriekšējā vakarā un noteikti bija pamatīgi noguruši no ceļa. Ar mums bija tieši pretēji! Atstājuši mantas istabiņās, devāmies mūsu šīs nedēļas māju un apkārtnes izpētē. Dzīvojām gandrīz vai nekurienes vidū starp citronkoku dārziem. Sagaidījām saullēktu, kas mums deva papildus enerģiju, un gatavojāmies satraucošajam brīdim, kad modīsies pārējie.

Iepazīšanās noritēja pat ļoti veiksmīgi – visi bija ļoti sirsnīgi un draudzīgi, bija pavisam viegli iefiltrēties kompānijā. Pirmā diena arī nodarbībās bija veltīta dažādām iepazīšanās aktivitātēm, spēlēm. Kā pārbaudījums mums šķita tas, ka daudz bija jārunā visu priekšā, turklāt vēl par diezgan privātām tēmām – savām bailēm, vēlmēm, ko vēlamies iegūt no projekta un lietām, ko varētu dot citiem šajā projektā. Tā kā esam diezgan kautrīgas un noslēgtas dabas, iesākumā atvērties un atbrīvoties no latviešiem raksturīgās "distances" komunicējot nebija vienkārši, tomēr otrajā rītā bijām jau līdz galam iejutušies un atvērušies, gandrīz vai jau jutāmies kā mājās, un šī sajūta kāpa augstāk ar katru brīdi, katru dienu.

Otrā diena nu vairs nebija tik brīva kā iepriekšējā. Kopīgi pabrokastojuši, visi projekta dalībnieki devās uz nodarbībām, kas pārsvarā notika ārā, jo saulīte savu siltumu mums nežēloja, un tā tas turpinājās arī pārējās dienas. Kopumā plāns katrai dienai bija sekojošs: brokastis, nodarbība, kafijas pauze, nodarbība, pusdienas ar brīvo laiku, nodarbība, kafijas pauze, nodarbība, brīvais laiks un vakariņas, tematiskais vakars. Jā, nodarbību mums bija pavisam daudz, un katra bija ļoti interesanta un noderīga! Daudz guvām arī no vecāko un pieredzes bagātāko projekta dalībnieku stāstiem gan par EVS, gan Youthpass, Erasmus un Erasmus+ programmām. Uzzinājām par TEDx publiskās runas metodēm, arī paši veidojām savu runu, kas bija sarežģīts uzdevums, jo laika runas gatavošanai bija salīdzinoši maz, turklāt pēc tam vēl bija visu priekšā jārunā par tēmu "Ko man nozīmē "veiksme"?", kas bija pamatīgs pārbaudījums, tomēr lieliski tikām ar to galā.

Tā kā projekta nosaukums ir "21 solis līdz veiksmei", visas aktivitātes bija saistītas tieši ar šo tēmu. No tā tika izvirzīti 4 aktuālākie temati - laika plānošana, veselīgs dzīvesveids, sociālā aktivitāte un biznesa plānošana. Iesākumā tikām iepazīstināti ar svarīgāko informāciju, kas jāzina par katru tematu, tad bija dots laiks saprast, kurš no šiem katram pašam ir aktuālākais un noderīgākais, un beigās bija jāizvēlas viens konkrēts temats, līdz ar to veidojās 4 grupas. Projekta nosaukumā minētais skaitlis nav pieminēts tāpat vien. Nākamo 21 dienu pēc projekta katram dalībniekam ir jāpilda grupās izvirzītie noteikumi un uzrakstītais plāns, kas saistīts ar izvēlēto tematu, jānosprauž mērķis un uz to jātiecas. Šajā laikā jāuzmudina arī pārējie grupas biedri nepadoties un pildīt visu nepieciešamo, un pēc šīs 21 dienas jāpadalās arī ar pārējiem, kā ir veicies un vai mērķis ir sasniegts.

Kā jau tāda veida projektos ierasts, katras dienas izskaņā notika kādai no atbraucēju valstīm veltīts vakars, kurā stāsta interesantus faktus par savu valsti, iepazīstina ar tradīcijām, ļauj nodegustēt arī kādus līdzi paņemtus populārus gardumus. Pirmajā vakarā savu valsti prezentēt uzņēmās poļi, uzrīkojot smieklīgu muzikālo izrādi, iekļaujot tajā arī cirka klauna paraugdemonstrējumus, vakaru noslēdzot ar viktorīnu par Poliju. Otrais vakars tika veltīts Latvijas iepazīšanai. Dziedājām latviešu dziesmas, aicinājām visus arī dziedāt mums līdzi "Bēdu, manu lielu bēdu", pastāstījām par mūsu valsti, uzdevām mēles mežģus, cienājām ar lauku sieru, rupjmaizi, speķpīrāgiem, zefīriem un citiem gardumiem, kā arī, protams, mācījām vairākas tautas dejas, kas dalībniekus patiešām aizrāva tik ļoti, ka dejojām līdz nakts vidum un devāmies gulēt slapjām mugurām! Trešajā Rumānijai veltītajā vakarā rumāņi bija izveidojuši viktorīnu ne vien tikai par savu valsti, bet arī par pārējām 3, kas ļāva mums uzzināt arī ko jaunu pat par savu valsti. Vakara gaitā tika apgūtas arī pāris rumāņu dejas. Ceturtais vakars bija veltīts Spānijai. Tā kā pavārs, kas visu nedēļu mums gatavoja gardus un eksotiskus ēdienus, bija viens no trim projektā esošajiem spāņiem, šis vakars izcēlās ar bagātīgi klāto galdu, uz kura bija dažādi spāņiem raksturīgi ēdieni. Arī šajā vakarā neiztikām bez dejām. Piektais vakars (un pēdējais projekta vakars) tika veltīts kopā būšanai – spēlējām dažādas spēles, skatījāmies nedēļas laikā iemūžinātās bildes un video, dziedājām dziesmas, daudz smējāmies un centāmies nedomāt par to, ka šis ir pēdējais projekta vakars un jau nākamajā rītā visi dosimies prom, katrs uz savu pusi.

Projektā gūto pieredzi un emocijas ir grūti aprakstīt vārdos. Varam droši apgalvot, ka šo pāris dienu laikā esam mainījušies, projekts un jauniegūtie draugi ir iedrošinājuši domāt tālāk un plašāk. Esam apņēmības pilni turpināt sevi pilnveidot, cīnīties ar kautrību un pārstāt uzstādīt sev "nevaru" barjeras, jo zinām, ka viss ir iespējams, ja vien tam tic un pie tā strādā. Noteikti vēlamies katram ieteikt kaut reizi piedalīties Erasmus+ projektos, jo tas lieliski palīdz arī kārtīgi iepazīt pašam sevi.

Lielākais un skaļākais paldies no mums noteikti tiek veltīts "Preiļi Izglītotai Latvijai" pārstāvei Aijai Vanagai un PAKAC biedrības valdes priekšsēdētājam Justam Ribinickim, bez kuriem šis brauciens nemaz nebūtu noticis!

17273987 1378534672198794 761110047 o

17321414 1378544155531179 773958333 n

17321705 1378534665532128 1310575284 n

17321754 1378534662198795 56424118 n

 

PAKAC aktīviste Rūta Daniela Pastare